Vilks: "Es vēlos vairot pozitīvas emocijas"
Tevis prezentācija bija ļoti vērienīgs pasākums. Kā Tu
izjuti šo pasākumu? Kāda gaisotne tajā valdīja?
Pasākums notika Botāniskajā dārzā, un tas bija kaut kas
patiešām grandiozs. Esmu drošs, ka neviens negaidīja ko tādu. Apmeklētāju vidū
varēja just saviļņojumu un neviltotu interesi, bet vislabāk pasākumu un cilvēku
reakciju var novērtēt, ieskatoties sociālajos tīklos. Ja pasākums ir paredzēts
uz stundu, bet Tev nākas aizkavēties divas un vairāk, jo visi vēlas ar Tevi nofotografēties,
tad vari būt drošs – pasākums ir izdevies. Galvenā Vilka būtība ir darīt
laimīgus apmeklētājus, jo talismana loma ir izklaidēt skatītājus un it īpaši
bērnus pirms spēlēm, pārtraukumus, kā arī doties pie viņiem ciemos un likt tiem
pasmaidīt. Pēc būtības es esmu cilvēku izklaidētājs. Lieku tiem smaidīt.
Vilks ir draudzīgs un pieejams visiem. Braukāju pa visu
Latviju un esmu bijis gan Liepājā, gan Valkā, gan citviet Latvijā. Saraksts ir
ļoti garš. Katru mēnesi saņemu vairākus zvanus ar lūgumu ierasties uz kādu no
futbola klubiem.
Spēles nav vienīgā vieta, kur Tevi var sastapt. Bieži esi
arī skolās un bērnudārzos. Kā bērni izrāda savu patiku pret Tevi?
Kad ieej telpā, kur ir daudz bērnu, viņi mēdz sadalīties
divās grupās. Kautrīgākie nedaudz atkāpjas un paiet malā, bet aktīvākie man
metās virsū, apskauj un cenšas nogāzt. Piecdesmit bērni var izdarīt ļoti daudz
ko, un ir bijušas reizes, kad esmu ticis arī nogāzts. Turpinot par šīm divām
grupām, tad pēc dažām minūtēm, kad kautrīgie jūt, ka esmu, vai no aktīvo
pieveikts, vai vienkārši pozitīvs tēls, tad viņi mēdz no muguras paraustīt
asti.
Kur daudz publikas, tur neiztikt arī bez kāda smieklīga
atgadījuma. Tādu ir arī Tev?
Tādu ir bijuši patiešām daudz. Kā vienu no piemēriem varu
minēt pieredzi tieši bērnudārzos. Lielākoties visi vēlas nofotografēties vairāk
vai mazāk klasiskās pozās, bet, ja ir gadījies, kāds kautrīgāks bērns, tad es
cenšos šo kautrīgumu un distanci starp mums pārvarēt, iniciējot uzņemt dažādas
interesantas fotogrāfijas, piemēram, fotografējoties turot bērnu aiz kājām.
Tādās reizēs gadās, ka visi bērni sastājas rindā, vēloties atkārtot šādu
manevru. 30+ bērnu, lielāki un mazāki, vismaz tikpat fotogrāfiju… Vilks ir
spēcīgs dzīvnieks, bet arī viņam šādās foto sesijās viegli neiet.
Vai kāds ir izrādījis vēlmi ar Tevi arī runāt?
Sākumā daudzi vēlējās runāt, tad šobrīd jau cilvēki ir
sapratuši, ka Vilks nerunā un nemaz vairs necenšas to darīt. Nepieciešamības
gadījumā sazināmies zīmju valodā.
Latvijas izlasei šis nav tas spilgtākais posms. Teju visu
likstu pamatā tiek piesaukts arī VILKS. Ko Tu par to domā? Kā Tu to izjūti?
Cilvēki ir ieradušies uz spēli un vēlas izlādēt savas
emocijas. Ja komandai spēle nevedas un neizdodas šīs emocijas izlādēt pozitīvā
veidā, tad neizbēgami tas notiek citās formās. Arī man ir nācies dzirdēt
vairākus ne pārāk glaimojošus komentārus, tajā pašā laikā, ja skatāmies
globāli, tad, mani ieraugot, priecājas gan lieli, gan mazi. Visi vēlas
nofotografēties un apskauties. Jā, pēc zaudējumiem šis entuziasms mēdz būt
mazāks, bet tas nekur nav pazudis.
Kā Tevi uztver pretinieku komandas fani?
Interesanti, ka pretinieku komandu līdzjutēju vidū esmu ļoti
iecienīts un viņi labprāt uzņem fotogrāfijas ar mani. Labs piemērs ir pēdējā
spēle pret Austriju, kad viesu līdzjutējs mani burtiski ierāva ložā, kur nācās
uzkavēties teju pusstundu, jo visi vēlējās nofotografēties.
Vai ir atšķirība starp bērniem, tīņiem, pieaugušajiem kā
viņi reaģē uz Tevi?
Sievietes lielākoties vēlas uzreiz fotografēties un ievietot
bildi sociālajos tīklos. Vīrieši varbūt ir mazāk aktīvi, bet vēlmes ir
līdzīgas. Bērni, kā jau bērni, viņi savas emocijas mēdz izpaust visdažādākajos
veidos. Īsumā var teikt, ka esmu liela spēļmantiņa un spēļmantiņas visiem
patīk.
Kāda ir izlases spēlētāju, treneru, pārējo pietuvināt
personu attieksme?
Miksu Pātelainens bija ļoti ieinteresēts komunikācijā ar
mani. Viņš mani aicināja gan uz preses konferencēm, gan treniņiem, gan citiem
pasākumiem. Visu laiku biju ar komandu. Slavišam Stojanovičam ir mazliet cita
pieeja un mana loma ir mazliet samazinājusies, tomēr pēdējā laikā arī mana
atrašanās viņam blakus liek pasmaidīt.
Ar spēlētājiem arī ir ļoti labs kontakts. Īpaši ar tiem,
kuriem esmu devies uz kādiem kopējiem pasākumiem. Kāpjot no komandas autobusa,
viņi vienmēr mani sveicina kaut kā īpašāk, kā citi. Jebkurā gadījumā es jūtu saikni
ar komandu un jūtos kā tās daļa.
Kāda ir Tava spēles diena?
Mana spēles diena sākas vismaz trīs stundas pirms spēles,
kad es ierodos stadionā. Dodos uz fanu zonu, kur aktīvi pavadu laiku ar faniem
– fotografējos, iesaistos dažādas spēlēs un vienkārši izklaidēju fanus.
Sākoties spēlei, es dodos uz stadionu, kur savu iespēju tikt pie kāda foto
izmanto kautrīgākie. Pēc spēles turpinās fotografēšanās stadionā un pie tā,
līdz visi ir devušies mājās. Bieži tas ievelkas līdz vēlai naktij.
Ko vēl Tu dari bez fotografēšanās?
Mans uzdevums ir būt visur. Ja uzstājas Ozols, tad esmu uz
skatuves, ja notiek ielu futbola spēle starp bērniem, tad esmu tur. Fanu zonas
aktivitātes ir mans lauciņš, kur arī aktīvi iesaistos visās aktivitātēs.
Vilkam noteikti ir arī kādi paņēmieni, kā izjokot fanus.
Pastāsti par tiem?
Klasiskākais variants ir cepures atņemšana, tad iegūstu sev
“asti” uz piecām, desmit minūtēm, līdz atdodu to atpakaļ. Šad tad arī mēdzu
sabužināt matus, nešķirojot sieviete, vai vīrietis plus vēl daži knifiņi, kas
liek apmeklētājiem pasmaidīt.
Vai Vilks skatās arī kabeļtelevīziju un cenšas pārņemt
kaut ko no NBA, NHL?
Jā, Vilks skatās un ir lietas kursā, kas notiek citur, bet
jāņem vērā, ka futbols mazliet atšķiras no sporta veidiem arēnās. Pirmkārt, jau
nav pārtraukumu spēles laikā un, otrkārt, arī stadiona izmēri un formāts ir
nesalīdzināmi.
Vai jūti, ka Tu esi nozīmīgs faniem, spēlētājiem,
bērniem? Kā Tu to izjūti?
Protams. Esmu
pārliecināts, ka, pateicoties vilkam, gados jaunākie bērni grib apmeklēt
spēles, jo zina, ka tur būs atraktīvais vilks un varēs ar to nofotografēties.
Daugavas stadiona fanu zonā tiešām jūtos gaidīts un tas nozīmē, ka mana
atrašanās tur, nav tāpat vien.
Vai ir kāds pasākums vai spēle, kas īpaši iespiedusies
atmiņā?
Emocionāli visspilgtākā vizīte bija pie onkoloģijas
pacientiem Vienības gatvē. Esmu tur pabijis vairākas reizes, un pozitīvākais ir
tas, ka, ja pirmajā reizē tur bija salīdzinoši klusi, visi bija kautrīgi un
atturīgi, tad otrajā un trešajā reizē jau visi bija draugi, nāca klāt, vēlējās nobildēties
un kopā paspēlēties, krita man virsū, un jautrība sita augstu vilni. Neko gan nesaplēsām,
bet apgāzām daudz ko.
Kopumā grūti tā izcelt vēl kaut ko konkrētu. Skaidrs, ka
katrs pasākums, vai tā ir futbola spēle, bērnudārza vai kluba pasākuma
apmeklējums ir svētki. Jebkurš brīdis, kad esmu kopā ar bērniem, ar futbola
līdzjutējiem ir svētki.
Kas ir jādara, lai uzaicinātu Vilku uz pasākumu?
Vilks vēlas popularizēt futbolu, tāpēc uzaicināt Vilku nav
pārāk sarežģīti. Nepieciešams sazināties ar LFF mārketinga nodaļu, un, ja Vilks
tajā laikā būs pieejams, viņš noteikti ieradīsies. Esmu Latvijas futbola
klubiem pieejams bezmaksas. Ja ir kāda Ziemassvētku eglīte vai kāds cits
nozīmīgs pasākums, noteikti ar prieku ieradīšos un likšu visiem pasmaidīt. Arī
treneriem.
Novēlējums Latvijas izlasei un līdzjutējiem?
Spēlētājiem es novēlu cīnīties par savu valsti un karogu ar
visu sirdi un dvēseli, tad arī rezultāts neizpaliks. Līdzjutējus vēlos aicināt
ņemt piemēru no citām futbola nācijām, nenākt uz spēli kā uz teātri, bet
patiešām sākt aktīvi iesaistīties savas komandas atbalstīšanā. Atstājam savas
balsis stadionā!
Es patiešām ticu, ka Vilks tik tiešām drīz celsies, ies un
vilks.