Vilks: "Es vēlos vairot pozitīvas emocijas"

Tevis prezentācija bija ļoti vērienīgs pasākums. Kā Tu izjuti šo pasākumu? Kāda gaisotne tajā valdīja?

Pasākums notika Botāniskajā dārzā, un tas bija kaut kas patiešām grandiozs. Esmu drošs, ka neviens negaidīja ko tādu. Apmeklētāju vidū varēja just saviļņojumu un neviltotu interesi, bet vislabāk pasākumu un cilvēku reakciju var novērtēt, ieskatoties sociālajos tīklos. Ja pasākums ir paredzēts uz stundu, bet Tev nākas aizkavēties divas un vairāk, jo visi vēlas ar Tevi nofotografēties, tad vari būt drošs – pasākums ir izdevies. Galvenā Vilka būtība ir darīt laimīgus apmeklētājus, jo talismana loma ir izklaidēt skatītājus un it īpaši bērnus pirms spēlēm, pārtraukumus, kā arī doties pie viņiem ciemos un likt tiem pasmaidīt. Pēc būtības es esmu cilvēku izklaidētājs. Lieku tiem smaidīt.

Vilks ir draudzīgs un pieejams visiem. Braukāju pa visu Latviju un esmu bijis gan Liepājā, gan Valkā, gan citviet Latvijā. Saraksts ir ļoti garš. Katru mēnesi saņemu vairākus zvanus ar lūgumu ierasties uz kādu no futbola klubiem.

Spēles nav vienīgā vieta, kur Tevi var sastapt. Bieži esi arī skolās un bērnudārzos. Kā bērni izrāda savu patiku pret Tevi?

Kad ieej telpā, kur ir daudz bērnu, viņi mēdz sadalīties divās grupās. Kautrīgākie nedaudz atkāpjas un paiet malā, bet aktīvākie man metās virsū, apskauj un cenšas nogāzt. Piecdesmit bērni var izdarīt ļoti daudz ko, un ir bijušas reizes, kad esmu ticis arī nogāzts. Turpinot par šīm divām grupām, tad pēc dažām minūtēm, kad kautrīgie jūt, ka esmu, vai no aktīvo pieveikts, vai vienkārši pozitīvs tēls, tad viņi mēdz no muguras paraustīt asti.

Kur daudz publikas, tur neiztikt arī bez kāda smieklīga atgadījuma. Tādu ir arī Tev?

Tādu ir bijuši patiešām daudz. Kā vienu no piemēriem varu minēt pieredzi tieši bērnudārzos. Lielākoties visi vēlas nofotografēties vairāk vai mazāk klasiskās pozās, bet, ja ir gadījies, kāds kautrīgāks bērns, tad es cenšos šo kautrīgumu un distanci starp mums pārvarēt, iniciējot uzņemt dažādas interesantas fotogrāfijas, piemēram, fotografējoties turot bērnu aiz kājām. Tādās reizēs gadās, ka visi bērni sastājas rindā, vēloties atkārtot šādu manevru. 30+ bērnu, lielāki un mazāki, vismaz tikpat fotogrāfiju… Vilks ir spēcīgs dzīvnieks, bet arī viņam šādās foto sesijās viegli neiet.

Vai kāds ir izrādījis vēlmi ar Tevi arī runāt?

Sākumā daudzi vēlējās runāt, tad šobrīd jau cilvēki ir sapratuši, ka Vilks nerunā un nemaz vairs necenšas to darīt. Nepieciešamības gadījumā sazināmies zīmju valodā.

Latvijas izlasei šis nav tas spilgtākais posms. Teju visu likstu pamatā tiek piesaukts arī VILKS. Ko Tu par to domā? Kā Tu to izjūti?

Cilvēki ir ieradušies uz spēli un vēlas izlādēt savas emocijas. Ja komandai spēle nevedas un neizdodas šīs emocijas izlādēt pozitīvā veidā, tad neizbēgami tas notiek citās formās. Arī man ir nācies dzirdēt vairākus ne pārāk glaimojošus komentārus, tajā pašā laikā, ja skatāmies globāli, tad, mani ieraugot, priecājas gan lieli, gan mazi. Visi vēlas nofotografēties un apskauties. Jā, pēc zaudējumiem šis entuziasms mēdz būt mazāks, bet tas nekur nav pazudis.

Kā Tevi uztver pretinieku komandas fani?

Interesanti, ka pretinieku komandu līdzjutēju vidū esmu ļoti iecienīts un viņi labprāt uzņem fotogrāfijas ar mani. Labs piemērs ir pēdējā spēle pret Austriju, kad viesu līdzjutējs mani burtiski ierāva ložā, kur nācās uzkavēties teju pusstundu, jo visi vēlējās nofotografēties.

Vai ir atšķirība starp bērniem, tīņiem, pieaugušajiem kā viņi reaģē uz Tevi?

Sievietes lielākoties vēlas uzreiz fotografēties un ievietot bildi sociālajos tīklos. Vīrieši varbūt ir mazāk aktīvi, bet vēlmes ir līdzīgas. Bērni, kā jau bērni, viņi savas emocijas mēdz izpaust visdažādākajos veidos. Īsumā var teikt, ka esmu liela spēļmantiņa un spēļmantiņas visiem patīk.

Kāda ir izlases spēlētāju, treneru, pārējo pietuvināt personu attieksme?

Miksu Pātelainens bija ļoti ieinteresēts komunikācijā ar mani. Viņš mani aicināja gan uz preses konferencēm, gan treniņiem, gan citiem pasākumiem. Visu laiku biju ar komandu. Slavišam Stojanovičam ir mazliet cita pieeja un mana loma ir mazliet samazinājusies, tomēr pēdējā laikā arī mana atrašanās viņam blakus liek pasmaidīt.

Ar spēlētājiem arī ir ļoti labs kontakts. Īpaši ar tiem, kuriem esmu devies uz kādiem kopējiem pasākumiem. Kāpjot no komandas autobusa, viņi vienmēr mani sveicina kaut kā īpašāk, kā citi. Jebkurā gadījumā es jūtu saikni ar komandu un jūtos kā tās daļa.

Kāda ir Tava spēles diena?

Mana spēles diena sākas vismaz trīs stundas pirms spēles, kad es ierodos stadionā. Dodos uz fanu zonu, kur aktīvi pavadu laiku ar faniem – fotografējos, iesaistos dažādas spēlēs un vienkārši izklaidēju fanus. Sākoties spēlei, es dodos uz stadionu, kur savu iespēju tikt pie kāda foto izmanto kautrīgākie. Pēc spēles turpinās fotografēšanās stadionā un pie tā, līdz visi ir devušies mājās. Bieži tas ievelkas līdz vēlai naktij.

Ko vēl Tu dari bez fotografēšanās?

Mans uzdevums ir būt visur. Ja uzstājas Ozols, tad esmu uz skatuves, ja notiek ielu futbola spēle starp bērniem, tad esmu tur. Fanu zonas aktivitātes ir mans lauciņš, kur arī aktīvi iesaistos visās aktivitātēs.

Vilkam noteikti ir arī kādi paņēmieni, kā izjokot fanus. Pastāsti par tiem?

Klasiskākais variants ir cepures atņemšana, tad iegūstu sev “asti” uz piecām, desmit minūtēm, līdz atdodu to atpakaļ. Šad tad arī mēdzu sabužināt matus, nešķirojot sieviete, vai vīrietis plus vēl daži knifiņi, kas liek apmeklētājiem pasmaidīt.

Vai Vilks skatās arī kabeļtelevīziju un cenšas pārņemt kaut ko no NBA, NHL?

Jā, Vilks skatās un ir lietas kursā, kas notiek citur, bet jāņem vērā, ka futbols mazliet atšķiras no sporta veidiem arēnās. Pirmkārt, jau nav pārtraukumu spēles laikā un, otrkārt, arī stadiona izmēri un formāts ir nesalīdzināmi.

Vai jūti, ka Tu esi nozīmīgs faniem, spēlētājiem, bērniem? Kā Tu to izjūti?

Protams. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties vilkam, gados jaunākie bērni grib apmeklēt spēles, jo zina, ka tur būs atraktīvais vilks un varēs ar to nofotografēties. Daugavas stadiona fanu zonā tiešām jūtos gaidīts un tas nozīmē, ka mana atrašanās tur, nav tāpat vien.

Vai ir kāds pasākums vai spēle, kas īpaši iespiedusies atmiņā?

Emocionāli visspilgtākā vizīte bija pie onkoloģijas pacientiem Vienības gatvē. Esmu tur pabijis vairākas reizes, un pozitīvākais ir tas, ka, ja pirmajā reizē tur bija salīdzinoši klusi, visi bija kautrīgi un atturīgi, tad otrajā un trešajā reizē jau visi bija draugi, nāca klāt, vēlējās nobildēties un kopā paspēlēties, krita man virsū, un jautrība sita augstu vilni. Neko gan nesaplēsām, bet apgāzām daudz ko.

Kopumā grūti tā izcelt vēl kaut ko konkrētu. Skaidrs, ka katrs pasākums, vai tā ir futbola spēle, bērnudārza vai kluba pasākuma apmeklējums ir svētki. Jebkurš brīdis, kad esmu kopā ar bērniem, ar futbola līdzjutējiem ir svētki.

Kas ir jādara, lai uzaicinātu Vilku uz pasākumu?

Vilks vēlas popularizēt futbolu, tāpēc uzaicināt Vilku nav pārāk sarežģīti. Nepieciešams sazināties ar LFF mārketinga nodaļu, un, ja Vilks tajā laikā būs pieejams, viņš noteikti ieradīsies. Esmu Latvijas futbola klubiem pieejams bezmaksas. Ja ir kāda Ziemassvētku eglīte vai kāds cits nozīmīgs pasākums, noteikti ar prieku ieradīšos un likšu visiem pasmaidīt. Arī treneriem.

Novēlējums Latvijas izlasei un līdzjutējiem?

Spēlētājiem es novēlu cīnīties par savu valsti un karogu ar visu sirdi un dvēseli, tad arī rezultāts neizpaliks. Līdzjutējus vēlos aicināt ņemt piemēru no citām futbola nācijām, nenākt uz spēli kā uz teātri, bet patiešām sākt aktīvi iesaistīties savas komandas atbalstīšanā. Atstājam savas balsis stadionā!

Es patiešām ticu, ka Vilks tik tiešām drīz celsies, ies un vilks. 

Nav komentāru

Komentēt