Rihards Ivanovs: "Manas izaugsmes pamatā ir mīlestība uz futbola un neizsīkstoša vēlme palīdzēt klubam un Latvijas futbolam"
Rihards Ivanovs futbola sabiedrībā ir diezgan plaši
pazīstams vārds, bet tie, kuri neseko līdzi futbolam Tevi var arī nezināt.
Pastāsti, kas esi un ko dari?
Esmu pret sevi prasīgs, atbildīgs un enerģijas pilns jauns
cilvēks, kurš vēlas dot savu pienesumu Latvijas futbolam. Pašlaik esmu FK
Spartaks Jūrmala ģenerālsekretārs un paralēli esmu sava projekta Future Football
līdzdibinātājs un vadītājs.
Cik ļoti Tu sevi identificē kā treneri? Nākotnē varētu nopietnāk tam pievērsties?
Kad traumas dēļ nācās pārtraukt futbolista karjeru, sāku domāt
par to, ko darīt tālāk. Vēlējos palikt futbolā, tāpēc uzsāku apmācības C-LFF
treneru kursos un paralēli tam sāku strādāt par treneri Rēzeknes futbola
akadēmijā. Es joprojām gūstu prieku no trenēšanas, un turpinu sevi attīstīt
šajā jomā. Nesen ieguvu B-UEFA licenci, un savas zināšanas nododu jaunajiem
futbolistiem caur individuālās sagatavošanas futbola skolu Future Football.
Cik tālu esi gatavs sevi attīstīt šajā jomā?
Grūti teikt, kā attīstīsies mana karjera, bet pašlaik visas
manas domas ir par FK Spartaks Jūrmala. Varbūt kādreiz kļūšu arī par treneri…
Vai nav bijusi doma pievienoties FK Spartaks Jūrmala treneru korpusam?
Domas ir bijušas visādas, bet mums nav savas akadēmijas,
tāpēc varbūt ne viss ir realizējies. Jebkurā gadījumā darbam Virslīgā man pagaidām
nav nepieciešamās kvalifikācijas. Arī savienot ar ģenerālsekretāra pienākumiem
tas nebūtu viegli. Šogad es mazliet palīdzēju dublieru komandai, kur treneris
ir Aleksandrs Stradiņš. Mēs viens otru ļoti labi pazinām jau iepriekš, jo viņa
vadībā es spēlēju Liepājā. Lielākoties es biju viņa asistents, bet trīs spēlēs
sanāca arī vadīt komandu, kā galvenā trenera vietas izpildītājam, jo Aleksandrs
tajā laikā stažējās ārvalstīs.
Ja jau pieskārāmies dublieru tēmai, tad pastāsti, kas ir šie puiši, kas spēlē Jūsu dublieru komandā?
Kā jau minēju, mums nav savas akadēmijas, bet dublieru
komanda ir obligāta prasība, tāpēc mums ir noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas
futbola skolu un Skonto Academy.
Kā sākās Tavs ceļš futbolā?
Esmu no Rēzeknes, kur arī sāku savas futbolista gaitas. Sāku
trenēties klubā Dižvanagi, ko vēlāk pārsauca par Rēzeknes Blāzmu. 15 gadu
vecumā jau sāku trenēties kopā ar Virslīgas komandu. Pēc devītās klases man
radās iespēja pārcelties uz Liepāju, vienu no labākajām futbola akadēmijām – FK
Liepājas Metalurgs. Pēc tam nokļuvu FK Spartaks Jūrmala, kur nospēlēju vien
trīs minūtes. Pēc tam pārcēlos uz Igaunijas augstākās līgas klubu Johvi
Lokomotiv, kur strādāja Viktors Ņesterenko. Tur nospēlēju sešas spēles. Tad
nomainījās treneris, kurš vēlējās mani redzēt uz dublieru komandas fona.
Diemžēl jau spēles desmitajā minūtē es salauzu potīti. Atveseļošanās nevedās,
kā gribētos, un iepriekšējā līmenī tā arī vairs nespēju nokļūt.
Kādas ir Tavas attiecības ar sportu pašlaik?
Mans darbs paņem ļoti daudz laika, tādēļ ar sportiskām
aktivitātēm nodarboties sanāk gaužām reti. Dažreiz ar kluba kolēģiem savācamies
un uzspēlējam futbolu, basketbolu, vai ko citu.
Kā nokļuvi FK Spartaks Jūrmala?
Kad man pārtrūka sadarbība ar Rēzeknes futbola akadēmiju, es
vairs neredzēju iespēju Rēzeknē attīstīties, tāpēc devos uz Rīgu, un veicu
pārrunas ar dažām futbola akadēmijām. Tad vienā spēlē satiku Spartaku
Melkumjanu, un apjautājos viņam par trenera vietu. Toreiz atbilde bija
noraidoša, bet mazliet vēlāk viņš man piezvanīja un piedāvāja palīdzēt klubā
ar mārketingu, mājas lapu administrēšanu un sponsoru piesaisti. Es piekritu,
centos darīt vairāk kā man lika un pēc sezonas viņš man piedāvāja kļūt par
direktora asistentu. Tagad klubā ieņemu ģenerālsekretāra amatu.
Sākumā tas bija Tavs maizes darbs vai vairāk hobijs?
Pirmsākumos tas noteikti bija vairāk kā hobijs, jo paralēli
es strādāju arī par jauniešu treneri. Sākumā SK Babīte, vēlāk arī JDFS Alberts.
Klubā Tev ir tīri laba karjeras izaugsme. Kā Tev tas izdevās?
Domāju, ka tā ir mīlestība uz futbolu un neizsīkstoša vēlme
palīdzēt klubam un Latvijas futbolam.
Kādi ir Tavi pienākumi klubā pašlaik?
Galvenie pienākumi ir komunikācija ar LFF un UEFA, transfēru
dokumentu kārtošana. Tad vēl līgumi, kā arī nedaudz sanāk palīdzēt arī ar
latviešu futbolistu piesaisti. Ņemot vērā, ka mums ir internacionāls futbola
klubs, lielāko daļu laika aizņem vīzu un uzturēšanās atļauju kārtošana ārzemju
spēlētājiem. Šogad esam pārbaudījuši ap simts futbolistus...
Ko nozīmē atvest leģionāru? Ko tas prasa no Tevis?
Ja viņš ir trešās valsts pilsonis, tad viss sākas ar
Šengenas vīzas nokārtošanu, lai viņš varētu ierasties uz pārbaudi. Ja esam
ieinteresēti, tad gatavojam līgumu un cenšamies noslēgt vienošanos ar viņa
iepriekš pārstāvēto klubu. Pēc tam jau sākas pati jautrāka daļa – paša
transfēra kārtošana. Bieži tas notiek pēdējā brīdī, jo iesaistītas ir ļoti
daudzas puses - klubs, iepriekšējais klubs, abu valstu federācijas, spēlētājs,
aģents utt… Dažreiz, laika joslu atšķirību dēļ nākas strādāt arī naktīs.
Gadās arī, ka transfērs neizdodas, jo ir nokavētas pāris
minūtes. Šķiet, ka šajā vasarā mums nācās atcelt vienu transfēru, jo pēdējo
apstiprinājuma dokumentu no tās valsts federācijas saņēmām tieši divas minūtes
pēc termiņa.
Kāda ir kluba filozofija?
Pirms iepriekšējās sezonas mēs mainījām filozofiju. Turpmāk
centīsimies likt uzsvaru uz jaunajiem spēlētājiem, gan no Latvijas, gan citām
valstīm. Pozicionējam sevi kā tramplīnu jaunajiem talantiem, lai nokļūtu
labākās līgās, spēcīgākās komandās.
Mērķi un stratēģija nākamajā sezonā? Neiekļūšana eirokausos kaut ko maina?
Mums ir divi mērķi. Pirmkārt tā ir spēlētāju attīstība,
otrkārt - iekļūšana eirokausu zonā. Mēs esam ielikuši labu pamatu iepriekšējā
sezonā, un atliek tikai turpināt strādāt vēl vairāk un visu sasniegsim.
No vienas puses neiekļūšana eirokausos neko nemaina, jo
mērķi nav mainījušies un tāpat turpināsim attīstīt savus jaunos spēlētājus. No
otras puses tās ir finanses, kuras aizies secen un pats galvenais – Čempionu
līga un Eiropas līga ir labas skatuves, kur atrādīt savus talantus.
Mērķis attīstīt jaunos talantus labi sasaucas arī ar treneri Nuncio Dzavetjeri. Ko vari pastāstīt par viņu?
Viņš ir strādājis ļoti augsta līmeņa akadēmijās, piemēram, Milānas
Inter un AC Milan. Nuncio ļoti labi spēj identificēt tās īpašības, kuras viņš
vēlas redzēt savos spēlētājos, tāpat arī viņš lieliski apzinās, kādas
kvalitātes var palīdzēt attīstīt.
Nevienam nav noslēpums, ka FK Spartaks Jūrmala ir visnotaļ odiozs īpašnieks – Marko Trabuki. Pastāsti par viņu, kā ir strādāt ar viņu vienā komandā? Cik daudz viņš iesaistās kluba dzīvē?
Viņš ir profesionālis ar lielo burtu. Ļoti prasīgs, ar
lielām darbaspējām un plašiem kontaktiem. Man ir patīkami ar viņu kopā strādāt,
jo viņa lielā pieredze ļauj mācīties katru dienu. Šogad viņš varbūt nebija ar
mums uz visiem simts procentiem no sava laika, bet uz astoņdesmit noteikti.
Visu laiku esam kontaktā ar viņu, visu laiku notiek darbs, lai klubs
attīstītos, lai piesaistītu jaunus spēlētājus.
Vasarā izskanēja runas, ka ir liela interese par Nvaorisu. Tam bija pamats? Vai redzat, ka tuvākajā laikā kādu varētu izdoties pārdot?
Ja par to rakstīja, tad jau noteikti bija interese. Ja
runājam par citiem, tad jā - par mūsu spēlētājiem ir liela interese. Vairāki no
viņiem jau ir bijuši uz pārbaudēm, tajā skaitā arī latviešu spēlētāji. Tagad
atliek tikai sagaidīt visām pusēm izdevīgu piedāvājumu. No savas puses mēs
noteikti neliksim nevienam šķēršļus savas karjeras attīstībā.
Leģionāru limits jaunajā redakcijā. Tas ir labi vai slikti? Tavs viedoklis?
Skaidrs, ka vai tas bija pareizs lēmums, vai nē, mēs varēsim
pateikt tikai pēc dažiem gadiem, bet es uzskatu, ka tas ir pareizs solis
Latvijas futbola attīstībā. Tagad laukumā dosies stiprākie, un tas nenozīmē, ka
visās komandās tie būs astoņi leģionāri. Tas ļaus latviešu spēlētājiem izkāpt
no komforta zonas, un meklēt iespējas ārzemēs. Spēlētāji atsāks cīnīties
treniņos par katru laukuma centimetru, un tas noteikti veicinās viņu izaugsmi.
Šī motivācija strādāt, lai atrastu darbu, ļaus augt arī Latvijas izlases
līmenim un rezultātiem.
Pastāsti par FK Spartaks bāzi un tuvākajiem plāniem?
Divus gadus atpakaļ mūsu uzmanības lokā parādījās ēka, kur
vēlējās uztaisīt viesnīcu. Vienojāmies, ka daļu no tās aizņemsim mēs. Pašlaik
mums tur ir divpadsmit numuriņi, kur pa diviem vai trīs cilvēkiem var dzīvot.
Pirms spēlēm mums vairs nevajag doties uz viesnīcām. Mums ir vieta, kur
uztaisīt sapulci, videoanalīzi, vai papusdienot kopā. Tur mums ir arī divi
ofisa kabineti. Viens treneriem, otrs pārējiem komandas darbiniekiem.
Aiz šīs bāzes ir liels zemes gabals, un ceram, ka nākotnē
mums izdosies tur izveidot savu treniņlaukumu.
Kurai līgai, komandai un spēlētājam seko līdzi starptautiskajā arēnā?
Vairāk sanāk sekot līdzi Krievijas premjerlīgai. Laikam
tādēļ, ka tur spēlē vairāki personīgi pazīstami spēlētāji, arī tādi, kuri ar
Spartaku ir bijuši saistīti. Ja jāizceļ kāds klubs, tad tā noteikti ir
Barcelona un spēlētājs Messi.
Nobeigumā pastāsti par Future Football projektu, idejas rašanos, koncepciju, metodēm un treneriem?
Ideja radās diskusijā ar manu brāli Edgaru Gauraču pirms
četriem gadiem. Mēs sapratām, ka nepietiek ar 3-4 treniņiem nedēļā, kad vienam
trenerim ir divdesmit bērnu. Treneris vienkārši fiziski nevar veltīt uzmanību
visiem. Tāpēc nolēmām izveidot papildus treniņus vienu reizi nedēļā, kurus
varētu apmeklēt futbolisti neskatoties kādu klubu viņi pārstāv. Treniņi notiek
individuāli un mazās grupās. Mēs strādājam uz tehnisko elementu attīstīšanu un pilnveidošanu.
Nebūtu korekti jaukties citu klubu taktiskajās apmācībās.
Līdz šim mums nebija konkrētas metodikas. Strādājām
izmantojot savu un treneru daudzu gadu pieredzi. Šogad mēs piesaistījām itāļu
treneri Simoni Depoliti, lai viņš mums palīdzētu izstrādāt vienotu treniņu
metodiku.