Rihards Ivanovs: "Manas izaugsmes pamatā ir mīlestība uz futbola un neizsīkstoša vēlme palīdzēt klubam un Latvijas futbolam"

Rihards Ivanovs futbola sabiedrībā ir diezgan plaši pazīstams vārds, bet tie, kuri neseko līdzi futbolam Tevi var arī nezināt. Pastāsti, kas esi un ko dari?

Esmu pret sevi prasīgs, atbildīgs un enerģijas pilns jauns cilvēks, kurš vēlas dot savu pienesumu Latvijas futbolam. Pašlaik esmu FK Spartaks Jūrmala ģenerālsekretārs un paralēli esmu sava projekta Future Football līdzdibinātājs un vadītājs.

Cik ļoti Tu sevi identificē kā treneri? Nākotnē varētu nopietnāk tam pievērsties?

Kad traumas dēļ nācās pārtraukt futbolista karjeru, sāku domāt par to, ko darīt tālāk. Vēlējos palikt futbolā, tāpēc uzsāku apmācības C-LFF treneru kursos un paralēli tam sāku strādāt par treneri Rēzeknes futbola akadēmijā. Es joprojām gūstu prieku no trenēšanas, un turpinu sevi attīstīt šajā jomā. Nesen ieguvu B-UEFA licenci, un savas zināšanas nododu jaunajiem futbolistiem caur individuālās sagatavošanas futbola skolu Future Football.

Cik tālu esi gatavs sevi attīstīt šajā jomā?

Grūti teikt, kā attīstīsies mana karjera, bet pašlaik visas manas domas ir par FK Spartaks Jūrmala. Varbūt kādreiz kļūšu arī par treneri…

Vai nav bijusi doma pievienoties FK Spartaks Jūrmala treneru korpusam?

Domas ir bijušas visādas, bet mums nav savas akadēmijas, tāpēc varbūt ne viss ir realizējies. Jebkurā gadījumā darbam Virslīgā man pagaidām nav nepieciešamās kvalifikācijas. Arī savienot ar ģenerālsekretāra pienākumiem tas nebūtu viegli. Šogad es mazliet palīdzēju dublieru komandai, kur treneris ir Aleksandrs Stradiņš. Mēs viens otru ļoti labi pazinām jau iepriekš, jo viņa vadībā es spēlēju Liepājā. Lielākoties es biju viņa asistents, bet trīs spēlēs sanāca arī vadīt komandu, kā galvenā trenera vietas izpildītājam, jo Aleksandrs tajā laikā stažējās ārvalstīs.

Ja jau pieskārāmies dublieru tēmai, tad pastāsti, kas ir šie puiši, kas spēlē Jūsu dublieru komandā?

Kā jau minēju, mums nav savas akadēmijas, bet dublieru komanda ir obligāta prasība, tāpēc mums ir noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas futbola skolu un Skonto Academy.

Kā sākās Tavs ceļš futbolā?

Esmu no Rēzeknes, kur arī sāku savas futbolista gaitas. Sāku trenēties klubā Dižvanagi, ko vēlāk pārsauca par Rēzeknes Blāzmu. 15 gadu vecumā jau sāku trenēties kopā ar Virslīgas komandu. Pēc devītās klases man radās iespēja pārcelties uz Liepāju, vienu no labākajām futbola akadēmijām – FK Liepājas Metalurgs. Pēc tam nokļuvu FK Spartaks Jūrmala, kur nospēlēju vien trīs minūtes. Pēc tam pārcēlos uz Igaunijas augstākās līgas klubu Johvi Lokomotiv, kur strādāja Viktors Ņesterenko. Tur nospēlēju sešas spēles. Tad nomainījās treneris, kurš vēlējās mani redzēt uz dublieru komandas fona. Diemžēl jau spēles desmitajā minūtē es salauzu potīti. Atveseļošanās nevedās, kā gribētos, un iepriekšējā līmenī tā arī vairs nespēju nokļūt.

Kādas ir Tavas attiecības ar sportu pašlaik?

Mans darbs paņem ļoti daudz laika, tādēļ ar sportiskām aktivitātēm nodarboties sanāk gaužām reti. Dažreiz ar kluba kolēģiem savācamies un uzspēlējam futbolu, basketbolu, vai ko citu.

Kā nokļuvi FK Spartaks Jūrmala?

Kad man pārtrūka sadarbība ar Rēzeknes futbola akadēmiju, es vairs neredzēju iespēju Rēzeknē attīstīties, tāpēc devos uz Rīgu, un veicu pārrunas ar dažām futbola akadēmijām. Tad vienā spēlē satiku Spartaku Melkumjanu, un apjautājos viņam par trenera vietu. Toreiz atbilde bija noraidoša, bet mazliet vēlāk viņš man piezvanīja un piedāvāja palīdzēt klubā ar mārketingu, mājas lapu administrēšanu un sponsoru piesaisti. Es piekritu, centos darīt vairāk kā man lika un pēc sezonas viņš man piedāvāja kļūt par direktora asistentu. Tagad klubā ieņemu ģenerālsekretāra amatu.

Sākumā tas bija Tavs maizes darbs vai vairāk hobijs?

Pirmsākumos tas noteikti bija vairāk kā hobijs, jo paralēli es strādāju arī par jauniešu treneri. Sākumā SK Babīte, vēlāk arī JDFS Alberts.

Klubā Tev ir tīri laba karjeras izaugsme. Kā Tev tas izdevās?

Domāju, ka tā ir mīlestība uz futbolu un neizsīkstoša vēlme palīdzēt klubam un Latvijas futbolam.

Kādi ir Tavi pienākumi klubā pašlaik?

Galvenie pienākumi ir komunikācija ar LFF un UEFA, transfēru dokumentu kārtošana. Tad vēl līgumi, kā arī nedaudz sanāk palīdzēt arī ar latviešu futbolistu piesaisti. Ņemot vērā, ka mums ir internacionāls futbola klubs, lielāko daļu laika aizņem vīzu un uzturēšanās atļauju kārtošana ārzemju spēlētājiem. Šogad esam pārbaudījuši ap simts futbolistus...

Ko nozīmē atvest leģionāru? Ko tas prasa no Tevis?

Ja viņš ir trešās valsts pilsonis, tad viss sākas ar Šengenas vīzas nokārtošanu, lai viņš varētu ierasties uz pārbaudi. Ja esam ieinteresēti, tad gatavojam līgumu un cenšamies noslēgt vienošanos ar viņa iepriekš pārstāvēto klubu. Pēc tam jau sākas pati jautrāka daļa – paša transfēra kārtošana. Bieži tas notiek pēdējā brīdī, jo iesaistītas ir ļoti daudzas puses - klubs, iepriekšējais klubs, abu valstu federācijas, spēlētājs, aģents utt… Dažreiz, laika joslu atšķirību dēļ nākas strādāt arī naktīs.

Gadās arī, ka transfērs neizdodas, jo ir nokavētas pāris minūtes. Šķiet, ka šajā vasarā mums nācās atcelt vienu transfēru, jo pēdējo apstiprinājuma dokumentu no tās valsts federācijas saņēmām tieši divas minūtes pēc termiņa.

Kāda ir kluba filozofija?

Pirms iepriekšējās sezonas mēs mainījām filozofiju. Turpmāk centīsimies likt uzsvaru uz jaunajiem spēlētājiem, gan no Latvijas, gan citām valstīm. Pozicionējam sevi kā tramplīnu jaunajiem talantiem, lai nokļūtu labākās līgās, spēcīgākās komandās.

Mērķi un stratēģija nākamajā sezonā? Neiekļūšana eirokausos kaut ko maina?

Mums ir divi mērķi. Pirmkārt tā ir spēlētāju attīstība, otrkārt - iekļūšana eirokausu zonā. Mēs esam ielikuši labu pamatu iepriekšējā sezonā, un atliek tikai turpināt strādāt vēl vairāk un visu sasniegsim.

No vienas puses neiekļūšana eirokausos neko nemaina, jo mērķi nav mainījušies un tāpat turpināsim attīstīt savus jaunos spēlētājus. No otras puses tās ir finanses, kuras aizies secen un pats galvenais – Čempionu līga un Eiropas līga ir labas skatuves, kur atrādīt savus talantus.

Mērķis attīstīt jaunos talantus labi sasaucas arī ar treneri Nuncio Dzavetjeri. Ko vari pastāstīt par viņu?

Viņš ir strādājis ļoti augsta līmeņa akadēmijās, piemēram, Milānas Inter un AC Milan. Nuncio ļoti labi spēj identificēt tās īpašības, kuras viņš vēlas redzēt savos spēlētājos, tāpat arī viņš lieliski apzinās, kādas kvalitātes var palīdzēt attīstīt.

Nevienam nav noslēpums, ka FK Spartaks Jūrmala ir visnotaļ odiozs īpašnieks – Marko Trabuki. Pastāsti par viņu, kā ir strādāt ar viņu vienā komandā? Cik daudz viņš iesaistās kluba dzīvē?

Viņš ir profesionālis ar lielo burtu. Ļoti prasīgs, ar lielām darbaspējām un plašiem kontaktiem. Man ir patīkami ar viņu kopā strādāt, jo viņa lielā pieredze ļauj mācīties katru dienu. Šogad viņš varbūt nebija ar mums uz visiem simts procentiem no sava laika, bet uz astoņdesmit noteikti. Visu laiku esam kontaktā ar viņu, visu laiku notiek darbs, lai klubs attīstītos, lai piesaistītu jaunus spēlētājus.

Vasarā izskanēja runas, ka ir liela interese par Nvaorisu. Tam bija pamats? Vai redzat, ka tuvākajā laikā kādu varētu izdoties pārdot?

Ja par to rakstīja, tad jau noteikti bija interese. Ja runājam par citiem, tad jā - par mūsu spēlētājiem ir liela interese. Vairāki no viņiem jau ir bijuši uz pārbaudēm, tajā skaitā arī latviešu spēlētāji. Tagad atliek tikai sagaidīt visām pusēm izdevīgu piedāvājumu. No savas puses mēs noteikti neliksim nevienam šķēršļus savas karjeras attīstībā.

Leģionāru limits jaunajā redakcijā. Tas ir labi vai slikti? Tavs viedoklis?

Skaidrs, ka vai tas bija pareizs lēmums, vai nē, mēs varēsim pateikt tikai pēc dažiem gadiem, bet es uzskatu, ka tas ir pareizs solis Latvijas futbola attīstībā. Tagad laukumā dosies stiprākie, un tas nenozīmē, ka visās komandās tie būs astoņi leģionāri. Tas ļaus latviešu spēlētājiem izkāpt no komforta zonas, un meklēt iespējas ārzemēs. Spēlētāji atsāks cīnīties treniņos par katru laukuma centimetru, un tas noteikti veicinās viņu izaugsmi. Šī motivācija strādāt, lai atrastu darbu, ļaus augt arī Latvijas izlases līmenim un rezultātiem.

Pastāsti par FK Spartaks bāzi un tuvākajiem plāniem?

Divus gadus atpakaļ mūsu uzmanības lokā parādījās ēka, kur vēlējās uztaisīt viesnīcu. Vienojāmies, ka daļu no tās aizņemsim mēs. Pašlaik mums tur ir divpadsmit numuriņi, kur pa diviem vai trīs cilvēkiem var dzīvot. Pirms spēlēm mums vairs nevajag doties uz viesnīcām. Mums ir vieta, kur uztaisīt sapulci, videoanalīzi, vai papusdienot kopā. Tur mums ir arī divi ofisa kabineti. Viens treneriem, otrs pārējiem komandas darbiniekiem.

Aiz šīs bāzes ir liels zemes gabals, un ceram, ka nākotnē mums izdosies tur izveidot savu treniņlaukumu.

Kurai līgai, komandai un spēlētājam seko līdzi starptautiskajā arēnā?

Vairāk sanāk sekot līdzi Krievijas premjerlīgai. Laikam tādēļ, ka tur spēlē vairāki personīgi pazīstami spēlētāji, arī tādi, kuri ar Spartaku ir bijuši saistīti. Ja jāizceļ kāds klubs, tad tā noteikti ir Barcelona un spēlētājs Messi.

Nobeigumā pastāsti par Future Football projektu, idejas rašanos, koncepciju, metodēm un treneriem?

Ideja radās diskusijā ar manu brāli Edgaru Gauraču pirms četriem gadiem. Mēs sapratām, ka nepietiek ar 3-4 treniņiem nedēļā, kad vienam trenerim ir divdesmit bērnu. Treneris vienkārši fiziski nevar veltīt uzmanību visiem. Tāpēc nolēmām izveidot papildus treniņus vienu reizi nedēļā, kurus varētu apmeklēt futbolisti neskatoties kādu klubu viņi pārstāv. Treniņi notiek individuāli un mazās grupās. Mēs strādājam uz tehnisko elementu attīstīšanu un pilnveidošanu. Nebūtu korekti jaukties citu klubu taktiskajās apmācībās.

Līdz šim mums nebija konkrētas metodikas. Strādājām izmantojot savu un treneru daudzu gadu pieredzi. Šogad mēs piesaistījām itāļu treneri Simoni Depoliti, lai viņš mums palīdzētu izstrādāt vienotu treniņu metodiku.

Mēs esam divpadsmit Latvijas pilsētās, un katrā no tām izvēlējāmies, mūsuprāt, labākos trenerus, ļaujot viņiem strādāt ar mūsu vārdu. Pašlaik gan aktīvi strādājam tikai Rīgā un darbību reģionos esam iepauzējuši, jo vēlamies pabeigt treniņu metodikas izstrādi, uzlabot savu produktu, un atrast efektīvu veidu kā to ieviest dzīvē.

Nav komentāru

Komentēt